Vēsture

PDFDrukātE-pasts

 Līdz 1864.gadam Ciblas novadā nebija nevienas skolas. Pēc profesora B.Brežgo sakopotajām ziņām („Latgolas škola”, 1926.g. Nr.6) redzams, ka pirmā skola šajā pagastā – Eversmuižas tautskola - dibināta 1867.gadā.

Eversmuižas skolas arhīvā ir ziņas, ka šeit skola pastāv no 1864.gada.Varēja būt, ka skola skaitījās ārštata vai II šķiras skola, tāpēc štata skolu sarakstā nav ietverta. Štata skolas uzturēja valsts – maksāja algu skolotājiem, finansējumu mācību līdzekļu iegādei piešķīra no valsts kases. II šķiras skolas uzturēja pagasts, bet valsts izsniedza šo skolu skolotājiem 20 – 100 rubļus gadā. 1882. gadā Eversmuižas tautskolas skolotāju algošanai tika izsniegti 150 rubļi, bet visas skolas izdevumi kopā bija 325 rubļi. Šo summu deva pagasts.

Pēc dažām skolas ziņām spriežot, pirmā skolas ēka tika uzbūvēta 1863.gadā aiz Dekteriem, 1 - 1,5 km attālumā no Eversmuižas, Dekteru kalna tuvumā.

Vēlāk skola pārcelta uz pagasta centru. Ludzas apriņķa ārsts Voskresenskis, novērtējot skolas higiēniskos apstākļus, 1899.gadā rakstīja, ka skolas ēka pastāv kopš neatminamiem laikiem, ir ļoti nolietojusies un izmantojama daļēji. 1932.gadā šī ēka pagasta tuvumā bija izrentēta veikalam. Uz skolu nosūtīja zināmu skolēnu skaitu no mikrorajoniem. Skolēni ir dzīvojuši skolā. Uzturam nepieciešamo saņēma no pagasta klēts. Mācības notika krievu valodā. Visi skolēni bija sadalīti 3 klasēs. Trešo klasi beidzot, bija jākārto eksāmens.

Citos avotos („Ciblas novads”, 1.grāmata) ir minēts, ka 1865.gada 30.jūnijā Eversmuižas zemnieku sapulcē pēc 3. iecirkņa miertiesneša iniciatīvas pieņemts lēmums celt jaunu skolas ēku. Celtniecības vajadzībām savākt pa 1 rublim no katra saimnieka, jeb 287 rubļus. Skolu uzcelt uz Eversmuižas zemnieku biedrības zemes Dekteru sādžā.

Tai pašā laikā publicēts valdības rīkojums par skolotāju uzturu, nosakot izsniegt no lauksaimniecības rezervju veikala noteiktu daudzumu miltu gadā un atbilstošu daudzumu putraimu, izmaksāt 4 rubļus mēnesī, piešķirt apgaismotu un apsildītu dzīvokli. Noteica arī, lai saimnieki bērnus laistu skolā 1.septembrī, bet ne vēlāk kā 1.oktobrī, citādi grūti bērnus sadalīt grupās, jo zināšanu līmenis ir dažāds.

Mācību priekšmeti skolā bija ticības mācība, krievu valoda (lasīšana), baznīcas lasījumi, aritmētika, dziedāšana, glītrakstīšana, rokdarbi, vingrošana.

Izdevuma „Latgolas škola” 1926.g.6.numurā tabulā „Tautskolu skaits Ludzas apriņķī 1867.gadā” var lasīt, ka Eversmuižas tautskola dibināta 1867.gadā, skolas uzturēšanai no valsts kases nav piešķirti līdzekļi, skolu uztur pagasts, izsniedzot 325 rubļus gadā. Skolēnu skaits – 25, visi zēni.

Izglītības cenzs skolotājam – tautskolotāja tiesības, alga – 150 rubļi gadā.

Skolēnu skaits ar katru gadu pieaudzis. (Skat. 1.tabulu.)

Gads

Zēni

 

Meitenes

1894.

38

-

1895.

33

1

1897.

34

2

1898.

39

2

1901.

49

4

1904.

46

9

 1.tabula. Skolēnu skaits 1894. – 1904. g.

(Materiāli no skolas novadpētniecības muzeja)

 1912./1913.mācību gadā skolā jau bijuši 88 skolēni.

1907.gadā vietējā muižniece Helēna fon Meves jaunas skolas ēkas celšanai ziedojusi 1000 rubļus un vienu desetīnu zemes. Pārējo summu devusi zemste un valsts. Par muižnieces labvēlību pret skolu viņa tikusi iecelta par skolas goda uzraugu. Muižniece devusi naudu arī eglītes sarīkošanai.

 

Ilgāku laiku Eversmuižas skolā strādājuši skolotāji:

  • Vasiļevskis (1881. - 1894.g.)
  • Ļadinskis (1894. - 1905.g.)
  • Kļaviņš (1905. - 1916.g.)

 Ticības mācību pasnieguši prāvesti:

  • Stefanovičs (1867. - 1885.g.)
  • Višņevskis (1889. - 1894.g.)
  • Janovičs (1896. - 1910.g.)
  • Buto (1910. - 1940.g.)

 

Eversmuižas tautskolā ir mācījušies Jezups Soikāns (bijušais Ludzas apriņķa skolu valdes priekšsēdētājs), Aleksandrs Valters (Eversmuižas 6-klasīgās pamatskolas pārzinis), Vitālijs Kalvāns (mākslinieks) un citi.

1921.gadā Eversmuižas pamatskolai piešķīra muižniekam atsavināto trīsstāvu mūra ēku ar dārzu un 6 ha zemes. (Skat. 1.att.) Tagad skola aizņēma abas ēkas – gan agrāk celto koka ēku, gan mūra ēku (abas atradās 0,8 km attālumā viena no otras). 1922.gadā skola darbu sāka jaunās telpās, un tagad kopā bija 16 klašu telpas.

 

1

1.att. Eversmuižas 6-klasīgā pamatskola.

(Foto no Duncānu ģimenes arhīva)

 

Izdevumā „Latgolas Školotoju Savviienibas Pedagoģiskajs žurnāls”, kas publicēts krājuma „Latgolas škola” 1922.gada 2.numurā, rakstā „Porskots par školu stovukli un darbeibu Ludzas ariņķī 1921.goda 2.pusē”, O.Svenne raksta, ka Ludzas apriņķī ir 90 latviešu skolas, strādā 183 latviešu tautības skolotāji. Gandrīz pie katras pamatskolas darbojas pirmsskola. Līdz 1922.g. janvārim skolu vajadzībām atdoti 26 muižu centri (tajā skaitā arī Eversmuižā). Viņš norāda, ka katrā pamatskolā jāiekārto rokdarbu klases ar koka, metāla un papes apstrādāšanas iespējām, kā arī sieviešu rokdarbiem. Mācību līdzekļus nav iespējams iegādāties katrai skolai, tāpēc jau esošos materiālus paredzēts vadāt pa skolām. O.Svenne norāda, ka pamatskolām jāsāk domāt par fizikas, ķīmijas kabinetiem. Viņš norāda, ka naudas un grauda pabalsti skolām tiek izsniegti neregulāri, jo daži skolotāji tikai rudenī saņēmuši samaksu par iztērēto petroleju, malku un rakstāmlietām. Skolotājiem tiek sūtīts apkārtraksts ar ieteikumu ņemt aktīvāku dalību pagastu padomju darbā. Kā trūkumu skolu darbā O.Svenne norāda, ka daudzās skolās ir tikai viena klases istaba ar 5 nodaļām. Telpas šauras un gaiss smacīgs, ka par vingrošanu, rokdarbiem, veidošanu, rakstīšanu nevar būt runa. Arī bērnu vecāki izturas pavirši, jo bērnus piesaka skolā līdz pat Ziemassvētkiem.

Rakstā sniegtas vispārīgas ziņas, konkrētas skolas nav minētas, taču iespējams, ka arī Eversmuižas skolā ir šīs pašas problēmas.

1922.gadā Eversmuižas pamatskola tika paplašināta no 4-klasīgas par 6-klasīgu.

Skolu caurmērā apmeklēja 180 skolēni. 1923.gadā 6.klasi beidza 8 skolēni (tas bija pirmais sešklasīgās pamatskolas izlaidums).

Ciblas novadā ir bijusi vēl viena skola – Eversmuižas 2- gadīgā lauksaimniecības skola, kura darbu sāka 1924.gadā. Tā bija Zemkopības ministrijas pārziņā, kas deva ¾ naudas līdzekļu, pārējo apmaksāja apriņķa valde. (Arī šī skola atradās bijušās muižas pilī, jumta stāva telpās.) Skolā uzņēma ar 6 – klasīgo izglītību. Pavisam lauksaimniecības skolā mācījās 253 audzēkņi, beidza 85 absolventi. Skolas pārzinis bija P.Kanaviņš. Pēc skolas darbinieku iniciatīvas radās lauksaimniecības kooperatīvās organizācijas: sēklas šķirošanas un mašīnu koplietošanas punkts 1924.gadā, Ciblas lopkopības pārraudzības biedrība 1926.gadā. Lauksaimniecības skolai nebija savas saimniecības, kur praktizēties, un tā tika pārcelta uz Runtortu.

Eversmuižas pamatskolā 1920.gadā darba gaitas uzsāka un līdz 1940.gadam strādāja skolotājs A.Valters. Viņš visas savas pedagoģiskās darbības laikā strādāja par Eversmuižas 6-klasīgās pamatskolas pārzini. A.Valters mācīja latgaliešu valodu, vēsturi un apkārtnes mācību.

Jaunākajās klasēs strādāja skolotāja V.Gudļevska. Latviešu valodu un dziedāšanu mācīja J.Lapsals. 1927.g. par skolotāju sāka strādāt A.Ulase, viņa mācīja bioloģiju. Par latviešu valodas skolotāju strādāja arī A.Šveide, tad skolotāji J.Gailāns un A.Gailāne. 20.gadu vidū Eversmuižas pamatskolā darba gaitas uzsāka matemātikas skolotājs P.Zvirbulis. Ciblā viņš nostrādāja līdz aiziešanai pensijā.

1941.g.vasarā vācieši okupēja Ludzas apriņķi, tajā skaitā arī Ciblu.

Kara sākumā par skolas direktoru strādāja I.Daudišs. Par skolotājiem strādāja P.Zvirbulis – mācīja matemātiku, A.Zvirbule – dabas zinības, G.Duncāns – vācu valodu, J.Berjoza – vēsturi, L.Valtere – latviešu valodu, J.Īvule – dziedāšanu, prāvests Bojārs – ticības mācību.

1942.g.skolas telpas tika atbrīvotas vācu karaspēka vajadzībām. Skolu izformēja pa zemnieku mājām. Lielākā skolēnu daļa mācījās Eversmuižas kroga ēkā, daļa skolēnu - veikalnieka Puļča mājā Ciblas centrā. Jaunākās klases mācījās Dekteros.(Skat. 2.att.)

 

2

2.att. Dekteru skola. Boldānu mājas.

(Foto no Duncānu ģimenes arhīva)

 

Pēc vācu okupantu padzīšanas 1944.g. jūlijā skolu pārcēla atpakaļ uz muižu. Tā kā bija daudz mācīties gribētāju, tad radās doma par vidusskolas izveidošanu. Bērnu vecāki un skolotāji rakstīja iesniegumus varas iestādēm un republikas Izglītības ministrijai, lai atļauj uz 6-klasīgās skolas bāzes izveidot augošu vidusskolu.

Sākot ar 1945.g.1.augustu, skola tika nosaukta par Ciblas latviešu vidusskolu. Par skolas direktoru tika iecelts Florians Ankipāns. (Skat. 3.att.)

3

3.att. Rīkojums par Ciblas vidusskolas izveidi

(Materiāli no Ciblas novadpētniecības muzeja)


Skolā sākumā bija tikai 7 klases un 148 skolēni. Skolai bija arī internāts, kurā dzīvoja ap 30 bērnu.

Pēckara gados skolā strādāja skolotāji F.Ankipāns, G.Duncāns, A.Rozenberga, V.Graudiņa, V.Andžāne, A.Zvirbule, P.Zvirbulis, A.Aleksāne, P.Kuzika, A.Solodskis, V.Seidars, P.Zujevs, R.Valtere, L.Duncāne, V.Ankipāne un citi. (Skat. 4.att.)

 

4

4.att. Ciblas vidusskolas skolēnu un skolotāju saime

(Foto no I.Okuņevas ģimenes arhīva)

 

Pirmais Ciblas vidusskolas izlaidums notika 1949.gada 2.jūlijā, skolu beidza 24 audzēkņi.

Vecās skolas telpas kļuva šauras, neatbilda prasībām. 1961.gadā tika uzsākta jaunās vidusskolas celtniecība. Lielu darbu ieguldīja ilggadējais Ciblas vidusskolas direktors Vitālijs Pudāns. Kad skola bija uzcelta, skolēni un skolotāji pēc stundām strādāja apkārtnes sakopšanas un apzaļumošanas darbos gan pie jaunās skolas, gan vecās (internāta) apkārtnē un parkā. (Skat. 5.att.)

 

5

5.att. Talka

(Foto no L.Budrevičas ģimenes arhīva)

1964.gada 1.septembrī tika atklāta jaunā skolas ēka.

Vēsture
FUVIFLOW0909